trešdiena, 2015. gada 4. februāris

Manekens Lauriņai

Vēl jo projām pa mājām... Mazajai klepus un iesnas, bērnudārzā lielākā daļa mazo pārslimo gripu. Maijiņas grupiņā tikai četri mazie pagājušo nedēļu nāca! Nez, vai mums gripa ies garām, vai tomēr nākošnedēļ, sākot apmeklēt dārziņu tiksim arī pie tās? Mājās negarlaikojamies, cenšamies grožos noturēt bērnudārza dienas ritmu. Un skat ko atradām atpūšoties, pārlapojot fotogrāfijas :) Šis stāsts ne cik tālā pagātnē nav jāmeklē, tomēr liekas veselu mūžību atpakaļ, jo tad mēs vēl bijām trijatā...

Pirms pieciem gadiem vēl bij laiks šūt drēbes sev un Lauriņai, manekens bērna augumam bij nepieciešams, tad nu radās tāda doma, ka var taču pagatavot tādu mājās. Sasmēlāmies zināšanas internetā un nolēmām pamēģināt. Tas bij ļoti jautrs piedzīvojums :)



Vispirms Lauriņu rūpīgi ietinām pārtikas plēvē :) Tad samitrinātu tinām apkārt marli ar ģipsi.





Neatceros cik ilgi Lauriņa mums pingvīnu tēloja, bet ko līdz ģipsis palieka stingrs to griezām uz pusēm un bērnu likām dušā :)



Ģipsis pilnībā sacietēja 24 stundu laikā. Tad to salīmējām kopā.


Apakšā līmējām cietu kartonu.


Kamēr cietē cements truba ir pielīmēta pie poda, jo tai jāstāv pilnīgi taisni pirms uzlikt manekenu. Protams apakšas taisīšanai var izmantot arī ko citu.




Iekšā sapūtām celtniecības putas.



Lai tas būtu mīksts un tajā varētu iespraust adatas, apšuvu manekenu ar siltinātu oderi.




Tad pārvilku ar trikotāžas audumu.




Tāds jauks piedzīvojums visiem kopā :)

Manekens lieliski pildīja savu funkciju kādu pus otru gadu, tad Lauriņa krietni paaugās, un manekens vairs nevarēja aizstāt meitiņu laikošanas reizēs. Vēl kādu gadu pēc tam, pārnākot no skolas bij ērti uz manekena uzlikt skolas drēbes un somu. Jā... manekena vairs mūsu mājās nav, atmiņas gan ir skaistas :)

Ir labi, tā mierīgi pasēdēt un pārlapot ģimenes fotogrāfijas, smaida krunciņas gan zem acīm paliek uz kādu brīdi dziļākas un tomēr, tas viss taču pieder pie lietas :)