trešdiena, 2015. gada 18. februāris

Peļu meitenes, zaķu sieviņas un divi jaunskungi :)

Kubiņi jāšuj, kad gribas šūt kubiņus, lellītes jāšuj kad gribas šūt lellītes un lielie zvēriņi tāpat :)...

Es reiz redzēju sapni... Veikalā Monarda uz Jomas ielas tirgojas daudz dažādu rotaļlietu un citu darinājumu un starp visām redzu savu lellīti, tādu tukšu bez dvēselītes, bez sirsniņas... Tās ir tikai rotaļlietas, tomēr tām ir jābūt savai dvēselītei un sirsniņai, savam siltajam starojumam :)... Skats no malas noteikt ir dīvains, šuju un runājos ar mantām - te tev būs actiņas un redz kādas skaistas austiņas, tūlīt arī tu varēsi pasmaidīt, utt.. :):):) Bet tad mana sirds ir mierīga, esmu darījusi visu, lai katrai pelītei vai zaķītim ir savs siltumiņš. Tad var naktīs mierīgi gulēt, zinu ka ar manām rotaļlietām viss ir kārtībā :)


svētdiena, 2015. gada 15. februāris

Aktivitātes kubiņi, jau silto saules stariņu sildīti :)

Pirmie siltie saules stari... Tepat jau ziedošie sniegpulkstenīši un plaukstošie pumpuri, zilās vizbulītes, siltā saulīte, asniņi kas nu jau tūlīt sprauksies no zemes, dzīvība vis apkārt... Kā lai par to nedomā :) Ir lietas kuras neīstenojot mieru nevar rast, tāpēc visu šo nedēļu ļāvos savai pavasara iedvesmai, tā kaut kur bij jāliek... Sanāca kubiņi ar pavasara pieskārienu :)


otrdiena, 2015. gada 10. februāris

Kartupeļu klimpas

Katram no bērnības līdzi nāk īpašas atmiņas par mājās gatavotu ēdienu, par ēdienu kuru gribējās vēl un vēl, par ēdienu, kas nekad neapnika un kas nekad nebija par daudz :) Man šāds ēdiens bērnībā bij kartupeļu klimpas, gan mammas, gan mīļās omītes gatavots.


sestdiena, 2015. gada 7. februāris

Lielie zvēriņi un lellītes

Nekad nesaki nekad... :) Es vienmēr saku - nekad vairs nestrādāšu kad Maijiņa dzīvosies pa mājām! Gribu atpūsties un nejusties kā vāvere ritenī, nevar cilvēks nemitīgi no viena darba pie otra mesties un neveltīt laiku savai atpūtai! Kas tad ir tas dzinulis, kas liek piecelties agrāk par citiem lai pastrādātu? Kas liek ņemt adatu pirkstos, kad mazais guļ pusdienu miedziņu, kad diena vēl ir tikai pusē bet liekas ka spēki sen jau ir galā :)... Varētu pārlasīt kādu žurnālu, izmēģināt jaunu recepti, pagulēt... Nu, darīt to, ko dara māmiņas kurām darbistaba nav mājās :)

Un re kas šoreiz sanāca no mana NEKAD :)

trešdiena, 2015. gada 4. februāris

Manekens Lauriņai

Vēl jo projām pa mājām... Mazajai klepus un iesnas, bērnudārzā lielākā daļa mazo pārslimo gripu. Maijiņas grupiņā tikai četri mazie pagājušo nedēļu nāca! Nez, vai mums gripa ies garām, vai tomēr nākošnedēļ, sākot apmeklēt dārziņu tiksim arī pie tās? Mājās negarlaikojamies, cenšamies grožos noturēt bērnudārza dienas ritmu. Un skat ko atradām atpūšoties, pārlapojot fotogrāfijas :) Šis stāsts ne cik tālā pagātnē nav jāmeklē, tomēr liekas veselu mūžību atpakaļ, jo tad mēs vēl bijām trijatā...

Pirms pieciem gadiem vēl bij laiks šūt drēbes sev un Lauriņai, manekens bērna augumam bij nepieciešams, tad nu radās tāda doma, ka var taču pagatavot tādu mājās. Sasmēlāmies zināšanas internetā un nolēmām pamēģināt. Tas bij ļoti jautrs piedzīvojums :)