piektdiena, 2015. gada 2. janvāris

Svētku laiks

Ziemassvētki



Šis jau no bērnības ir bijis īpašākais laiks gadā, protams mums ar māsām mazām esot svarīgi bij saņemt arī dāvanas, bet bij kāds mirklis kuru mēs būtu gatavas mainīt pret dāvanām, ģimenes pulcēšanās pie omītes. Tas bij īpašs mirklis.
Istabā dega tikai sveces, uz galda uzklāts balts galdauts, uz tā ar lina dvieli apsegts siena saišķis, bet uz lina dvielīša uzlikta stāvēja Dieva maize. Mēs visi pulcējāmies ap lielo galdu, omīte mūs aicināja noskaitīt Tēva reizi un  pateikties Dievam par visu ko viņš mums ir devis. Tas bij brīnišķīgs miera un labestības pilns brīdis. Tad katrs ņēma Dieva maizi un uz riņķi to pasniedza tālāk, un katrs kurš no šīs maizītes gabaliņu nolauza teica laba vēlējumu maizes devējam un nolauzto gabaliņu apēda. Tik skaistas atmiņas, nekas sirsnīgāks par šo brīdi šais svētkos nevar būt. Kad visi vēlējumus bij saņēmuši tad varēja vilkt siena stiebriņu no lina dvieļa apakšas un tad nu skatījās kuram garāks un stiprāks un zīlēja cik bagāts būs nākošais gads, kuram stiprāka veselība un kurš bagātāks. Pēc tam varēja dodies pie svētku galda.

Tagad šī ir arī manas ģimenes neatņemama Ziemassvētku tradīcija. Ne vienmēr mums mājās Ziemassvētkos ir Dieva maize, kad tās nav uz dvielīša liekam mājās cepto rupjmaizi. Gribas savu meitiņu dzīvē un viņu ģimenēs ienest, šo tik ļoti īpašo, Ziemassvētku, Jēzus Kristus dzimšanas dienas gaidīšanas svēto mirkli.




Te vēl viena tradīcija :) Jau trešo gadu Maijiņa nevar vienaldzīga paiet garām eglītēm ko tētis pie lampas piekāris :)


Pēc vakariņām dāvanas. Lauriņai no krustvecākiem pirmie "nopietnie" matu kopšanas līdzekļi, nav vairs bebuču krāsainajās pudelītēs, nagu laka kas pavisam noteikti piestāvēs visam un maigs lūpu spīdums. To es nedrīkstēju pamēģināt pirmā, tiku apturēta ar lielu bļāvienu :) No mums vecākiem lielajai meitiņai "Sīrups Girl" žurnāla abonements gadam. Arī man, laikam jau par labu uzvedību vīriņš sagādājis dāvanu :) - abonementu žurnālam ''Ko ārsti tev nestāsta''. Esmu nopirkusi pāris numurus, ar lielu interesi tos izlasīju. Ticēt vai neticēt šiem rakstiem ir katra ziņā, bet skaidrs ir tas ka katram par sevi un citiem jārūpējas pēc labākās sirdsapziņas. Šajos žurnālos izlasītie rasti man lieka aizdomāties par daudzām lietām kuras es varu mainīt.


Un mazajam cilvēkam kurš tik ļoti pievērsies pavārīšu spēlēšanai - pirmais griešanas komplekts, atlika tik parādīt kā tas jādara un Maijiņa ar lielu apņēmību gandrīz stundu šņikājā dārzeņus uz pusēm, spēj tik likt kopā :)
 

Mūsu ģimenītē iecienīts  ziemas našķis - šokolādes fondī. Neesmu saldumu mīlis, bet no šī kāruma atturēties nevaru tāpat kā bērni un vīriņš :)



Vēl viena superīga dāvana Maijiņai no omes un manas jaunākās māšelītes - "Alfrēds stiprinieks un viņa brāļi". Maijiņai gan vēl nedaudz jāpaaug, lai varētu ar šiem stipriniekiem tikt galā, tomēr Laura un tētis ļāva iztēlei vaļu.


Lauriņai galda spēle "Katanas iekarotāji". Plānotās galda spēles "Tāda ir dzīve" vietā, šīs spēles iegāde jāatliek uz citiem svētkiem, nekur nav nopērkama, jāgaida. Klases biedri esot sajūsmā par šo spēli.


Ziemassvētku naktī dāvanas atnesa arī Ziemassvētku vecītis. Jauks un sirsnīgs Ziemassvētku rīts :) Lauriņai kārtējā grāmata (ja to tā var saukt) "Nikijas dienasgrāmata", neizteikšu savas domas... "Visi taču tagad tādas lasa" jūtos kā atpalikusi mamma. Labi ka Ziemassvētku vecītis šo grāmatu atnesa, jo pārdošanas cena grāmatnīcās manuprāt neatbilst saturam. Maijiņai viss kā viņa vēstulītē ar māsas palīdzību rakstīja, zila bumba, zila konfekte, zils blociņš, zilas grāmatas. Vecītis bij parūpējies pat par zilu ietinamo papīru :) Maijiņai ļoti patīk zila krāsa, pat matiņi zilgani nokrāsoti. Pie tādiem var tikt no galda nejauši nometot brokastu šķīvi un tikpat nejauši iekrītot stikla lauskās, tad vēl jābrauc pie ķirurga kurš matiņus un pušumiņus rūpīgi apstrādā un nokrāso zilus. Bet tas nav pēdējais modes kliedziens, tāpēc pavisam noteikt neiesaku nevienam atkārtot.


Minčuks arī grib kādu iepriecināt un vēlreiz uzdāvināties :) Skaista dāvana!


Neizmirstam arī par saviem mīļajiem mājdzīvniekiem.

Jaunā gada sagaidīšana


Ja uz Ziemassvētkiem mājās tiek sautēti kāposti, cepts cepetis un viltotais zaķis, griezti salāti, ceptas piparkūkas un gaļas pīrādziņi, gatavots tiek viss bez kā Ziemassvētku vakariņas mūsmājās nav iedomājamas. Tad Jauno gadu sagaidot vis ir citādāk, vakariņu galdu ieplānoju tādu, lai līdz pusnaktij pati turētos uz kājām :) Uz galda lieku vairāk uzkožamas lietas un mazāk pamat ēdienu, gaidām Jauno gadu nevis pārēdamies :)


Kārtainās mīklas siera un ķimeņu standziņas (internets pilns ar pagatavošanas veidiem, es tikai varu ieteikt izmantot Čedaras sieru, nevis vienalga kādu)


Gribēju cept mazus speķa pīrādziņus, bij pāri palicis siers ko rīvēju siera standziņām prātā ienāca kas vēl labāks un garšīgāks :) Pavisam nedaudz izrullēju trīs kātrainās mīklas loksnes, uz tām virsū liku kopā apceptu un atdzesētu smalki sagrieztu sīpolu ar tikpat smalki sagrieztu kūpinātu krūtiņu. Pārkaisīju ar daļu siera. Pārlocīju pāri malas, tā lai tās iet pāri viena otrai, ar nazi iegriezu kvadrātiņus un pa virsu atkal sieru un šķipsniņu ķimenes.


Sanāca viens ļoti liels un garšīgs pīrāgs :) To pa iepriekš iegrieztajiem kvadrātiņiem sadalīju mazos gabaliņos un no viena lielā pīrāga sanaca daudz mazu ļoti garšīgu un sierīgu speķa rausīšu :)


Arī pamatēdienu gatavoju vienkāršu.  Divas lielas vistas filejas sagriezu strēmelēs, sakaisīju ar sāli un drupinātiem melnajiem pipariem, filejas strēmeles ietinu bekonā (Rīgas miesnieks, vajadzēja trīs paciņas bekona, laikam 100 g katrā) Saspraudu uz koka iesmiņiem lai netinās vaļā un apbēru ar vienām no mīļākajām mūsu ģimenes garšvielām SantaMaria "Cumin & Pepper" Brīvajās vietās saliku ar eļļu apslacītus, sāli un timiānu apbērtus kartupeļus. Lai vistiņa saceptos sulīga to 20 minūtes cepu zem folija 15 minūtes apbrūnināju bez folija. Vieglas un ļoti garšīgas vakariņas. Uz galda izskatās skaisti un vistiņa bekonā labi garšo arī auksta.




Mūsu mājās mākslīgā eglīte rotājas jau kopš mūsu ģimenes dibināšanas. Nenosodu tos kas mājās pārnes grieztās eglītes no to tirdzniecības plačiem vai pārnes kādu skaistuli no meža, skaidrs Latvijas mežos eglīšu pietiks visiem  un arī grieztie koki kaut kur jāliek. Man pašai neceļas roka pēc svētkiem skaisto Ziemassvētku rotu nolikt pie daudzstāvu mājas miskastes konteinera pie visām citām. Laukos pie mammas īstā eglīte vienmēr tiek sakurināta krāsnī kopā ar malku, no tās vismaz kāds labums arī pēc svētkiem. Bet te pilsētā visādi brīnumi tiek redzēti, eglītes lido ārā pat no devīto stāvu logiem un tālāk to liktenis tiek atstāts sētnieku rokās.


Vakarā pietiek spēks ar bērniem izdejoties un izspēlēties :)


 Arī zvēriņi prasa uzmanību, vai garšīgo vistiņu ;)


Šampānietis bij tikai pieaugušajiem, kāpēc minčuks zem galda klanās zin tikai viņš pats :)


Mēs visi Jums novēlam
skaistu, saticīgu, bagātu, radošu, laimīgu,
veiksmīgu un mīlestības pilnu
Jauno gadu!!!

Lai Jums viss izdodas :)!