sestdiena, 2015. gada 31. janvāris

Šūpuļtīkls bērnu gultiņai

Maijiņa ir sajūsmā par šūpošanos, ja šūpoles ir pastaigu gala mērķis tad solītis vienmēr ir raitāks :) Bet ja ārā ir slapjdraņķis un mazais ir apslimis? Noteikt kaut ko var izdomāt, lai priecīgi izšūpotos mājās :)


otrdiena, 2015. gada 27. janvāris

Pārdomas par sadarbību ar veikaliem...

Jā, pārdomas un gūzma jautājumu par sadarbību ar veikaliem...
Nesen pārtraucu sadarbību ar diviem veikaliem kuros uz realizāciju nodevu darbiņus. Skumji... Kādi ir iemesli?

Varbūt lietas kuras es vēlos no sadarbības ar veikaliem nemaz nav iespējamas? Tomēr citiem veikalu īpašniekiem laicīga apmaksa par realizēto ir pašsaprotama lieta un nav arī problēmu laicīgi informēt par realizētajiem darbiņiem. Kāpēc liekas, ka šādi veikalu īpašnieki nav diez ko daudz? Kā dara citi amatnieki un meistari? Vai citi meistari neko nedarot sēž un gaida aizkavēto apmaksu, vai ir labi, ka naudiņa atpakaļ atnāk kad atnāk? Vai varbūt apmaksa tiek saņemta laicīgi un nav problēmu? Kā seko līdzi savu darbiņu atlikumiem veikalos?

Cik daudz jautājumu... Vai tie ir muļķīgi? Kā citi nodot darbiņus uz realizāciju? Kā saņem apmaksu par tiem?

piektdiena, 2015. gada 23. janvāris

Baltmaize ar ieraugu iejaukta pienā

Ap šo laiku aprit gadiņš kopš mūsu mājās tiek cepta maizīte. Roka piešauta :) Pamēģināts šis un tas pie jau esošajām receptēm - kļavu sīrups, brūnais cukurs, medus, olīveļļa, lētāki un dārgāki milti :) Lētāks ne vienmēr ir labāks... Citi cukura aizstājēji maizītei dot citu smaržu un citas garšas nianses. Tomēr ikdienai par labu atzīstu parasto rudzu maizi ar sēkliņām, manuprāt medus smarža nav vēlama maizītei kurai plānots gaļas šķēli likt virsū. Un kā būtu ar siltu, pienā iejauktu baltmaizi brokastīm?

Šoreiz pamēģināju baltmaizi iejaukt ar pienu.
Un izdevās :)
Izdevās ļoti garšīga baltmaizīte!


ceturtdiena, 2015. gada 15. janvāris

Gardie mafini

Mazais atkal slims... Priecāties vai bēdāties, šoreiz uz bērnu dārziņu aizgājām četras dienas! Parasti pietika ar trim, lai pēc tam mājās ārstētos divas nedēļas. Mūsu mazais rekords :)
Zināju, bērni  uzsākot dārziņa gaitas slimo biežāk, pat 7 līdz 10 reizes gadā, kamēr nostiprina savu imunitāti. Bet kur palika imunitāte kuru līdz šim bijām nostiprinājuši mājās? Laikam jau atliek vien norūdīties pret citu bērniņu iesnām un klepu, vasaras peldes jūrā, staigāšana ar plikām kājiņām, daudz svaiga gaisa un kārtīga ņamma pret bērnudārza vīrusiem ir bezspēcīga...

Maijiņai viena no mīļākajām rotaļām ir "pavārīši" - pavāri :). Cik nu ilgi katru dienu plastmasas kaliņus cilāsim, sarunājām cepsim kūciņas "GARDOS MAFINUS"

Recepti vīriņam Swetbankā iedāvināja pirms pāris gadiem, tad Lauriņai tika atvērts krājkonts. Šādi konti ir abām meitiņām.  Varbūt Jaunajā gādā ir īstais laiks, lai kaut ko sāktu uzkrāt, es esmu apņēmusies atvērt kontu trešajam pensiju līmenim, laikam jau īstais laiks par to sākt domāt, vēlāk var būt par vēlu :)

Tagad atgriežamies pie kūciņām :)


sestdiena, 2015. gada 10. janvāris

Pirmā ģeometrija Maijiņai :)

Bērnu dārzā posu savu mazo spītnieci mājupceļam. Tas ir interesanti - no rīta spītējas un izdomā visādus akrobātiskus trikus, lai neģērbtos un neietu uz dārziņu, vakarā ģērbjoties bērnu dārzā izdomā visādus akrobātiskus trikus, lai neģērbtos un neietu mājās! Pa šo laiku kamēr mēģināju savaldīt savu mazo, vēroju, kā audzinātāja strādā ar citiem bērniņiem. Audzinātāja pārbaudīja un sarakstā piefiksēja mazo zināšanas par krāsām (ja pareizi atceros par dzeltenu, zaļu un sarkanu), par formām (aplis, četrstūris, trīsstūris) un par izmēriem (liels, mazs). Un ko no tā zin mans bērns?! Ikdienā lietas saucu īstajos vārdos, piemēram lielā krūzīte māsai mazā Maijiņai, cik skaists sarkans ābols, liels pelēks mākonis, zils zīmulis un  tā tālāk... Bet formas, es nekad neesmu runājusi par trīsstūri vai četrstūri. Pārrunāju ār audzinātāju kādas ir Maijiņas zināšanas par šīm lietām un kā jau es domāju formiņas mazā nezināja. Tā kā bērnu zināšanas nav jāuzgrūž tikai uz audzinātāju pleciem, mājās ķērāmies pie lietas. Vis labāk mācīties rotaļājoties :)


svētdiena, 2015. gada 4. janvāris

Sagaidīju savu SLICE Cordles Fabric Cuteter

Man patīk! Jau no pirmās reizes, kad ieraudzīju SLICE Cordles Fabric Cuteter mašīnīti tā man likās simpātiska un darbam noderīga.

Dažādu formu griežamās iekārtas sāku meklēt kad saņēmu atkārtoto pasūtījumu no Dzīvnieku patversmes Ulubele. Simts rotaļlietu kaķīšiem jāpiegriež puķītes, sirsniņas, aplīši un gribas, lai viss izskatās perfekti. Apskatīju visus piedāvājumus Latvijas interneta veikalos, cenas mani īpaši neuzrunāja. Jau pati mašīna maksā diezgan, kur nu vēl visi nepieciešamie aksesuāri, bez kuriem nu nekādi. Ja Latvijā kas ir pār dārgu, to ir vērts pameklēt ebay.com . Man jo īpaši paveicās, ebay.com ieraudzīju izsoli pavisam jaunai SLICE Cordles Fabric Cuteter mašīnai, kurai komplektā vēl liels piederumu klāsts. Griežamā iekārta atradās Amerikā, sazinājāmies ar pārdevēju jo piegādi uz Latviju tas neveic. Mēs apņēmāmies apmaksāt pasta izdevumus un atmuitošanu, kā arī PVN apmaksu (kopā sanāca 76 EUR) un pārdevējs piekrita :) Un re paciņa no Amerikas ir klāt! Neskatoties uz lielajiem pasta izdevumiem SLICE Cordles Fabric Cuteter mašīna ar visu plašo aksesuāru klāstu man izmaksāja trīs reizes lētāk kā pērkot to Latvijā.


piektdiena, 2015. gada 2. janvāris

Svētku laiks

Ziemassvētki



Šis jau no bērnības ir bijis īpašākais laiks gadā, protams mums ar māsām mazām esot svarīgi bij saņemt arī dāvanas, bet bij kāds mirklis kuru mēs būtu gatavas mainīt pret dāvanām, ģimenes pulcēšanās pie omītes. Tas bij īpašs mirklis.
Istabā dega tikai sveces, uz galda uzklāts balts galdauts, uz tā ar lina dvieli apsegts siena saišķis, bet uz lina dvielīša uzlikta stāvēja Dieva maize. Mēs visi pulcējāmies ap lielo galdu, omīte mūs aicināja noskaitīt Tēva reizi un  pateikties Dievam par visu ko viņš mums ir devis. Tas bij brīnišķīgs miera un labestības pilns brīdis. Tad katrs ņēma Dieva maizi un uz riņķi to pasniedza tālāk, un katrs kurš no šīs maizītes gabaliņu nolauza teica laba vēlējumu maizes devējam un nolauzto gabaliņu apēda. Tik skaistas atmiņas, nekas sirsnīgāks par šo brīdi šais svētkos nevar būt. Kad visi vēlējumus bij saņēmuši tad varēja vilkt siena stiebriņu no lina dvieļa apakšas un tad nu skatījās kuram garāks un stiprāks un zīlēja cik bagāts būs nākošais gads, kuram stiprāka veselība un kurš bagātāks. Pēc tam varēja dodies pie svētku galda.

Tagad šī ir arī manas ģimenes neatņemama Ziemassvētku tradīcija. Ne vienmēr mums mājās Ziemassvētkos ir Dieva maize, kad tās nav uz dvielīša liekam mājās cepto rupjmaizi. Gribas savu meitiņu dzīvē un viņu ģimenēs ienest, šo tik ļoti īpašo, Ziemassvētku, Jēzus Kristus dzimšanas dienas gaidīšanas svēto mirkli.