piektdiena, 2014. gada 19. decembris

Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmei Ulubele

Acis darba izbijās,
Rokas darba nebijās,
Rokas darba nebijās,
Zinājās padarot.

Tautasdziesma kas attiecināma uz cilvēkiem kuri darba nebaidās, lai cik liels un atbildīgs tas nebūtu. Pavisam noteikt tie ir visi, kuri nenolaiž rokas lielās atbildības un darba priekšā strādājot un no sirds gādājot par Rīgas dzīvnieku pansijas Ulubele dzīvniekiem. 

Lai viņiem vienmēr viss izdodas un atbalsts no līdzcilvēkiem, lai ir neizmērojams!
 

Un kāds mazumiņš no manis, Ulubeles kaķu meitenes :) Viens no maniem mīļākajiem darbiem - sapost sniegbaltus mincīšus Ulubeles draugiem un atbalstītājiem, jau ceturto gadu :)


Ķeramies pie darba! Jā, tieši tā - ķeramies daudzskaitlī. Tas ir manas ģimenes kopdarbs, bez Lauras un vīra palīdzības man adata rokās būtu trīs dienas ilgāk un kur nu vēl ja mazais ķipars nesaprastu, ka mammītei tiešām jāpastrādā. Bučiņas Maijiņai par pacietību :)! Nekas nav sīkums kad jāšuj un jāuzpoš 100 mazi, balti kaķīši. Jāsasprauž neskaitāmas adatas, jānogriež daudz diegu galiņi, jāaizver, jāuzpilda, jānotīra, jāizšuj sejiņas un jāsasien skaistās bantītes. Katram darbiņš atrodas! Lauriņas mīļākais darbiņš ir mincīšu saģērbšana un pārskaitīšana, vīriņam tiek lielais piegādāšanas prieks :) Un man prieks ka darbiņš ir izdarīt, un atkal, milzīga gandarījuma sajūta par to ko mēs visa ģimene esam paveikusi kopā! Paldies jums, mani mīļie :*



Jā, jā, te sagūluši tikai četrdesmit balti un pūkaini mincīši :)


Simts kadrā neielien :)


Tomēr ielien divās lielās kastēs :)

Tas ir tāds mazumiņš, ko mēs varam ar savu darbu palīdzēt, tomēr visi kopā mēs varam izdarīt neizmērojami daudz :)

Lai rokas darba nebīstas :*!