sestdiena, 2014. gada 2. augusts

"...Vīriņ, kad tev būs atvaļinājums?..."

Neesmu viena no drosmīgajām māmiņām, kura ar pavisam mazu zīdainīti var doties tālākos izbraucienos. Visu laiku tepat, rokas stiepiena attālumā vien dzīvojāmies, visi labumi kas ar pirkstu galiem aizsniedzami, jau izbaudīti. Tas labi, jo esam gatavas doties tālāk. "...Vīrīņ, kad Tev būs atvaļinājums!..."
Domājot par abām meitiņām, nolēmām braukt uz Ventspili. Gadu starpība viņām liela, deviņi gadi, šeit nevajadzētu garlaikoties nevienai un mums pašiem šī pilsēta arī ir ļoti mīļa.
Plāni jau lieli, likās ka viss pasākums būs jāatceļ. Mēs kā nezinātāji, nakts mītni pirms Ventspils pilsētas svētkiem gandrīz neatradām un ne visur ar mazo suņuku mums uzņemt gribēja. Paldies par naktsmājām Ziedu ielas 1 jaukajiem saimniekiem :)

Dodamies ceļā :)!!!
Pirmās dienas rīta pusi pavadījām Baskāju takā. Mums sanāk pa ceļam uz Ventspili...



Stāsti un nostāsti visādi dzirdēti, tikai labi protams :) Tomēr visu izbaudīt pašiem, tik ļoti, loti gribās :)!!!

Pirmie akmetiņi un Maija jau ir ārā no tēta klēpja... Drosminiece lielā :*



Un tiešām mazā ar sajūsmu un smaidu uz lūpām droši visam čāpo pāri :)!!! Mēs ar Lauriņu lūpās kodām, lai pilnu parku nepiebļautu :)



Un tāda pauze pie visiem ceļa galiņiem kur kas jauns taustei :)




Pirms trases uzraksts "Aizver acis un droši sper soli uz priekšu", Maijiņa pilnā nopietnībā :)

 Un mežs pilns ar raibiem tauriņiem, spārēm un skudriņām...





Trepītes ved uz pasakainu oāzi...


Klusums... tam cauri skan tikai dabas skaņas... karstums koku paēnā pazudis... Pasaka no kuras negribas atgriezties...


Kurš būs tas drosmīgais :)?





Pēc karstā gaisa ūdens liekas auksts kā ledus, tomēr bērnam lielie prieki :)



Mazais drosminieks nobijās...


 Ļoooti skaisti :)


Kas nu būtu domājis, ka kādreiz pa stikliem staigāsim...




Bummba :)


 Stikli... Nemaz nedur :)

Pēdējā masāža kājiņām :)
Šogad noteikt uz šejieni brauksim vēl!

Pirmais vakars Ventspilī
Baskāju taka dienas pirmajā pusē Maijiņai bij gana liels piedzīvojums, ar jūru un iekārtošanos mājiņā šim vakaram būs gana :)

Jap, mūsu mazā peciņa var šūpoties pus stundu no vietas, es ar piesēdu, tik ilgi nemaz negribas kājās stāvēt :)


 Cik ļoti negribēja kāpt virsū šīm interesantajām šūpolēm, tik pat ļoti negribēja kāpt nost :)

Man tiešām patīk oļi un olīši, ja es zinātu ko ar tiem pasākt noteikt pilnas kabatas pielasītu! Vīriņš ir apsolījis atpakaļ ceļā Ovīšu pludmali parādīt, tur viss ar olīšiem esot noklāts. Ko es tur darīšu, bikšu kabatas noteikt būs līdz augšai pilnas :)!






 Maijas otrie mīļākie dzīvnieki pēc zirgiem :)




 Tikai viena bēda... arī šai lielajai gotai mazais cilvēciņš grib mugurā...

Mazajai viens gadiņš un deviņi mēneši... Maijiņa velk rociņu gar sienu un sauc krāsas kurām tā pieskaras... Malacīte mana :*


Otrā dina
Kuģīši apskatīti, šodien varēsim pabraukt arī ar vilcieniņu, Maijiņa saka ViVi - vilciens :)
Dodamies uz Enkuru parku.



 Laikam rudentiņš vairs nav aiz kalniem...

 Apsolītais bānītis :)


 Top, top, top uz māju pusi pa šķēršļu taciņu...



 Vai visi mazie bērni ir tik bezbailīgi?



 Otrās dienas vakaram ar pastaigu Ventspils promenādē un bērnu pilsētiņu vajadzētu pietikt :)






Nu jā... Kaut kā jau tas lielais bērns bij jāizšūpina :)

Doma jau bij laba - abas meitiņas varēs izskrieties un izspēlēties... Mazā brīvdomātāja atrada sev nodarbi un ne uz ko citu negribēja parakstīties... Nez vai kas šai lielajā laukumiņā varētu būt labāks par akmentiņa likšanu kurpītē un ņemšanu ārā no tās :)


Kamēr māsa izbauda atrakciju priekus, pierunāju mazo iet sasveicināties ar Pepiju... Opāā un tur pat netālu zirdziņi, no sajūsmas gandrīz spiedzu tāpat kā Maijiņa :)


Maijiņa visus apmīļoja un sabučoja, izvēlējās sev vis piemērotāko un devās ceļā :)



Man jau likās ka šis brauciens bez asarām nebeigsies, tomēr viss kārtībā, nodevām zirdziņu saimnieka gādīgajās rokās un gājām meklēt māsiņu.

Trešā diena, dodamies mājās un pa ceļam solītie Ovīši.
Lietus mākoņi nemitīgi min uz papēžiem...

Te nu ir, kaut kas manām acīm vēl neredzēts! Pilna pludmale ar maziem un lieliem olīšiem... Un tā neaprakstāmā skaņa... Skaņa kur klusums mijas ar dabas trokšņiem. Te ir daba... Jūra, vējš, koki, akmeņi un neviena te nav, kas traucētu saklausīt šo fantastisko dabas skanējumu...














Un šie ir tie brīži, kad nezini priecāties vai raudāt - mēs braucam uz mājām uz Rīgu, vietu, uz kurieni visi tā tiecas... Cik daudz mēs atņemam bērniem, lai paši iegūtu vairāk... Lai viņiem dotu ko vairāk... Šādos brīžos rodas galīgs prāta aptumsums...

 Lietus mūs panāca un "aizdzina" prom no Ovīšu pludmales. Ovīšu bāka palika neapskatīta...

Pie Kaltenes pludmales atrāvāmies no lietus mākoņiem un devāmies apskatīt mazliet lielākus akmeņus :)





Nu gan uz mājām :)