otrdiena, 2014. gada 22. aprīlis

Rosība darbistabā

Darbistaba pilna pelēm, kaķiem un zaķiem, pāris leļļuki arī plauktos satupuši. Visi dikti draudzīgi sadzīvo un gaida savas štātītes, lai varētu doties ceļā... Divas nedēļas elpu neatvelkot, atvilkšu, kad viss būs padarīts... :) Jap, tā es sev apsolīju :)!!!




Mana vecā labā kumodīte kuras atvilktnēs glabājās diegi... Izšujamā mašīna darbistabā ieviesa lielas izmaiņas, tās skāra arī kumodīti :). Visi diegi iekšā vairs nesatilpa, izšūšanai diegus vajag ļoti daudz. Risinājums vīra izpildījumā :) Ļoti ērti!

 Tik tālu gatavi, sēž un štātītes gaida :)

 Tāda man tā darba vietiņa... Viss darba procesā :)

Gatavie darbiņi aizceļoja uz veikaliņu Latvju spīķeris. Kādu laiku varēs padzīvoties gleznainajos Daugavas krastos pie Liepkalnu maizes ceptuves.













 Divas kārtīgas darba nedēļas, kurās paspēts izšūt arī dvieli un miega lupatiņu.



Maijiņa jau apradusi ar to ka mamma strādā. Pirmā nedēļa bij grūtāka, mazi un tik ļoti jūtīgi ir bērniņi... Nav mums auklīšu un omīšu tuvumā kas varētu meitiņas paucināt un mūs ar vīriņu brīvsolī palaist. Tā nu mēs pa dienu kopā ar Maijiņu mājas darbiņus apdarām, spēlējamies un smilšu kūkas cepam un visādi citādi izklaidējamies un attīstāmies. No agra rīta, pusdienās un nedaudz pašā vakarā, kad Maijiņa saldi guļ mamma čakli strādā. Liekas, ka mazajam veltas visa uzmanība kas tam nepieciešama un tomēr, kad es kādā rotaļā par pavadzīmēm un piegrieztnēm aizdomājos meitiņai niķi un stiķi bij klāt :) Veiksmīgi tikts tam pāri un Maijiņa ir ar mieru pagaidīt ja gadās steidzami uz e-pasu vai telefona zvanu atbildēt. Kāpēc mammai jāstrādā ja mājās maz cilvēks par lielu aug? Šo atbildi zin un saprot visi pieauguši :), mazajam gan vēl grūti paskaidrot...

Un vēl, beidzot uzcepu visu izslavēto kūku Napoleonu! Jāsaka godīgi, kopš esmu apguvusi ēst gatavošanas prasmi, vienmēr sapņoju "kādreiz es arī šo garšīgo brīnumu uzmeistarošu", tad nu labu darbu padarījusi, krietnu steigas un uztraukuma adrenalīna devu saņēmusi, nolēmu, ka esmu gatava cept šo noslēpumaini garšīgo kūku. Uzcepu... Sarežģīta pilnīgi nekā!!! Un tik garšīgi, ēdot pat vairāk bildes nesabildējās :) :) :) Visu laiku biju domājusi ka Napoleons ir ļoti sarežģīta un grūta kūka, izrādās super viegla :)! 


Lielā steiga darbistabā neatstāja laiku mīklas pagatavošanai (to ļoti labprāt darītu pati), vārīto krēmu gan savārījām kopā ar meitiņām, salaizījāmies karotītes ne pa jokam :) Mīklai šoreiz izmantoju saldētās kārtainās mīklas plātes bez rauga, krēmu ņēmu no Cāļa virtuves, to esmu jau pārbaudījusi cepot medus tortes, tiešām ļoti labs un garšīgs krēms. Noteikt iesaku pamēģināt tiem kas ir baidījušies no šī garšīgā kāruma pagatavošanas!